Latvijas lingvistiskais ceļojums |  |
Autors: Jānis Freivalds
Publicēts 2019. gada 24. oktobrī
Daudzvalodu žurnāls
Tūrisms ir populārs visā pasaulē, jo to var apliecināt jaunais daudzvalodu tūrisma jautājums. Un Latvija nav izņēmums.
Reiz kūrortā Vistlerā, Britu Kolumbijā, es biju pārsteigts, satiekot treneri ar Latvijas karogu pārvadājošo aviokompāniju AirBaltic. Treneris man pastāstīja, ka, kad 1995. gadā AirBaltic sāka lidot, tā stjuarti prata tikai latviešu un krievu valodu. Tas bija žēl, kad tā sāka paplašināt savu maršrutu sistēmu visā Eiropā. Turklāt kabatas drošības instrukcija par sēdekļa atzveltni bija latviešu un kirilicas valodā, kas nedeva neko labu francūzim, kurš pirmo reizi devās uz Latviju.
“Lai izdzīvotu, Latvijai bija jākļūst par vairāk nekā divvalodīgu sabiedrību,” man stāstīja treneris. Pirms Latvijas neatkarības deviņdesmito gadu sākumā jums bija nepieciešama krievu valoda, lai virzītos uz priekšu - un, neskaitot latviešu un krievu skolas, visas pārējās bilingvālās skolas tika slēgtas padomju režīma laikā. Bet pēc neatkarības iegūšanas angļu valoda kļuva par otro valodu Latvijā, īpaši jaunākajai paaudzei. Tad Latvija pievienojās ES, un, pieņemot eiro, tā varēja piesaistīt tūristus no visas pasaules.
Tulkošanas jautājums tūrisma veicināšanai kļuva acīmredzams manā pirmajā braucienā atpakaļ uz Latviju 1989. gadā. Tulkošanas firmu nebija, un lielāko daļu tulkojumu veica baltkrievu runātāji savās valstīs. Es zinu - iztulkoju franšīzes līgumus Coca Cola un citiem latviešu valodā, dzīvojot ASV.
Tagad OECD ziņo, ka tūrisms Latvijā plaukst. Piemēram, 2012. gadā “Galvenie starptautisko tūristu ienākšanas avoti bija Krievijas Federācija, Lietuva, Zviedrija, Vācija, Igaunija un Somija, kopā veidojot gandrīz 70% no kopējā nakšņojuma skaita.”
Latvija beidzot saprata, ka tūrisms nozīmē ekonomisko attīstību, un 1997. gadā tika izveidota Latvijas tūrisma attīstības aģentūra. Tūrisma kampaņa nāca klajā ar neseno saukli “Izzini Latviju lēnām”, koncentrējoties uz ceļa braucieniem. Šis sauklis man patīk labāk nekā kaimiņos esošajā Viļņā, Lietuvā: “Neviens nezina, kur tas atrodas, bet, kad jūs to atrodat, tas ir pārsteidzošs.” Varat izmantot savu iztēli par to, uz ko šis pēdējais sauklis atsaucas, vai arī jūs varētu skatīties Jāni Olivera klips par to.
Manas divas iecienītās vietas Rīgā, Rīgā, ir Rīgas Centrāltirgus un Okupācijas muzejs. Okupācijas muzejs parāda, kas notika ar Latviju divu totalitāru režīmu laikā: nacistiskajā Vācijā un pēc tam PSRS. Tās misija, kas izskaidrota latviešu, angļu, krievu un vācu valodā, ir "atcerēties tos, kuri gāja bojā, tika piespiedu kārtā deportēti vai aizbēga no okupācijas režīma terora."
Mūsdienās tulkojumi ir visur Latvijā. Lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, Latvijas attīstības aģentūrai, kurā es 16 gadus strādāju par ASV pārstāvi, ir vietne (www.liaa.gov.lv) latviešu, angļu, krievu, japāņu un ķīniešu valodā. Latvijā ierodas krievu firmas, un, iespējams, ievērojamākais ir Stolichnaya Vodka (Stoli), kas tagad lielu daļu no sava degvīna ražo Latvijā.
Lai risinātu dažus jautājumus, kurus pētnieki atklāja par svešvalodu pieejamību, Latvijas valdība izveidoja ceļojumu portālu, kas nodrošina kartes un bukletus dažādās valodās katram no četriem Latvijas reģioniem. Tas ir diezgan pārsteidzoši, ņemot vērā, ka Latvija nav milzīga valsts - un dokumenti ir lokalizēti dažādiem demogrāfiskajiem rādītājiem. Piemēram, Buklets par Latviju ir korejiešu un ķīniešu valodā, bet veloceliņi - latviešu, angļu, vācu, krievu un holandiešu valodā.
Džons Freivalds vada starptautisku sakaru firmu un ir Latvijas goda konsuls ASV Minesotas štatā.