Vietējais skats: karā pret COVID-19 pievērsieties patriotismam, lai gūtu uzvaru |  |
Daudzi amerikāņi Otrā pasaules kara laikā nevēlējās nopietni uztvert aptumšošanas rīkojumus, tāpat kā daudzi tagad ņirgājas par sejas maskām.
Raksta: Džons Freivalds
Publicēts: 2020. gada 16. decembris - Duluth News Tribune
Kaut arī mēs nožēlojam, ka daudzi cilvēki joprojām nevalkā sejas maskas - daži saka: "Viņi skar manu individuālo brīvību!" - šķiet, ka mēs jau sen esam aizmirsuši līdzīgus jautājumus sliktākajā elektroenerģijas padeves pārtraukumā Otrā pasaules kara laikā.
Šā gada 7. decembrī es paskatījos, vai rīta laikrakstos nav pieminēta japāņu uzbrukuma Pērlhārborai gadadiena. Es atradu mazu sīku ceļu Star Tribune aizmugurē no Mineapoles un neko ļoti konservatīvajā un parasti hawish Wall Street Journal. Lai gan News Tribune divas pirmās dienas piedāvāja pirmās lapas pārklājumu, pārāk daudzās vietās citur vēstures brīdis šķiet sen pagājis.
Tomēr daudzu amerikāņu savtīgā attieksme nav mainījusies - pat ja tas nozīmē, ka uz spēles ir likta cilvēku dzīvība.
Washington Post atzīmē, ka Otrā pasaules kara laikā nacistu zemūdenes nogremdēja gandrīz 4000 tirdzniecības kuģu pie ASV austrumu krasta, nogalinot 5000 tirdzniecības jūrnieku. Nacistu zemūdenes kapteiņi to nosauca par “laimīgu laiku”.
Un kāpēc gan ne? Pilsētas gar austrumu krastu turpināja ieslēgt gaismu, lieliski ieskicējot tirdzniecības kuģus. Sākumā tādas pilsētas kā Ņujorka atteicās izslēgt gaismas. Tā darīja arī mājas pie jūras. Viņi iebilda, ka tas kaitētu tūrismam un biznesam. Rietumkrastā bija tādas pašas problēmas ar elektroenerģijas padeves pārtraukumu; tur dzīvojošie izteica tos pašus argumentus, kā arī to, ka tas ietekmēs indivīda brīvību.
Civilās aizsardzības iestādes mēģināja visu, lai izslēgtu gaismu. Viņi pat lūdza populāru mūziķi Toniju Posteru un viņa orķestri izdomāt zvanu: "Paklausiet savam gaisa uzlidojuma priekšniekam," viņš kliedza. "Nenokļūstiet / mūsu mērķis ir piezvanīt viņu blefam / Ievērojiet šos noteikumus, un tas ir pietiekami / paklausiet savam gaisa reidam."
Valdība nosūtīja 6 miljonus sargu visā valstī, lai nodrošinātu, ka cilvēki naktīs izslēdz gaismu. Nebija pieņemts likums, tikai aicinājums uz cilvēku veselo saprātu un patriotismu.
Un tas beidzot nostrādāja.
Mūsdienās daži cilvēki maskas nenēsāšanu uzskata par politisku paziņojumu un vardarbīgi reaģē uz to, ka viņiem tiek prasīts valkāt masku. Valdība viņiem neteiks, ko darīt. Tā kā par maskām nav vienprātības, ir grūti piespiest ievērot prasības. Floridā ir labi iet bez maskas, piemēram, kamēr Kalifornijā tā nav. Vēl sliktāk, ka augšpusē nav neviena, kas teiktu: “Valkājiet savu masku! Mūsu gubernators saka, ka valkā vienu, bet Dienviddakota nē. Un tad mums ir prezidents, kurš nekad nav spiedis maskas valkāšanu, jo tas padarītu COVID-19 skaņu kā lielu lietu. COVID-19 vienkārši pazudīs, viņš teica.
Es to nesaprotu. Mums ir aizliegumi smēķēt, nelietot drošības jostas, dzērumā un izklaidīgi braukt, braukt ar ātrumu un iet garām apturētiem skolas autobusiem. Tikai daži amerikāņi degunu izliek no formas. Tā ir civiltiesiska rīcība, lai nekaitētu citiem cilvēkiem.
Ievēlētajam prezidentam Džo Baidenam ir pareizā ideja, kad viņš, stājoties amatā, liek cilvēkiem valkāt masku 100 dienas, nevis pilnvaro viņus. Viņš pielāgo to, kas darbojās Otrā pasaules kara laikā, pievēršoties cilvēku patriotismam.
Tad tam bija jāizslēdz viņu gaismas. Tagad es saku: pārdodiet zvaigznīšu maskas!
Džons Freivalds no Vezatas, Minesotā, ir sešu grāmatu autors un ir Latvijas goda konsuls Minesotā. Viņa vietne ir jfapress.com. Viņš to uzrakstīja News Tribune.